Vaņička
-Bet kad tu, Veņička, pirmo reizi ievēroji, ka esi stulbenis?
-Bet lūk, kad. Kad vienlaikus dzirdēju uzreiz divus pretējus pārmetumus: gan garlaicībā, gan vieglprātībā. Jo, ja cilvēks ir gudrs un garlaicigs, viņš nenolaidīsie lidz vieglprātībai. Bet, ja viņš ir vieglprātīgs un gudrs – viņš sev neļaus būt garlaicīgam. Bet lūk, es, nīkulis, kaut kā pamanījos savienot.
-Vai pateikt, kādēļ? Tādēļ, ka mana dvēsele ir slima, taču es nelieku to manīt.
