Mans kurlais, mans mēmais, mans aklais.
Punkti, punkti, punkti, komati. Mēs esam dažādās sistēmās kodēti, mēs esam kā pluss un mīnuss. Mēs esam kā ziemeļi un dienvidi. Mēs esam kā iztukšoti pilnie trauki, mēs esam izsmēluši sevi un skauž ka nav vairāk jaunu dziesmu. Mums palicis dzīvot tieši deviņus vārdus un tad mūžīgā cita saule. Labāk tikai to rītu, kad neviens vēl nav bijis cits, labāk tās dienas, kad neviens vēl nav bijis svešs un labāk tās naktis, kad ritmiskā elpa guļas uz tā paša kakla.
Tu savas sievietes gribi tikai no aizmugures, jo tā Tev nav jāskatās viņām sejā, Tev nav jātēlo mīlestība, tikai izģērbies. Jā, atļauju, izģērbšos, Tu vari mani paņemt- tikai neaizmirsti no rīta to visu es nomazgāšu kā kaunu līdz ar Tevi pašu pa notekām projām. Jā atļauju, novilkšu savu ādu, bet no rīta uzmetīšu citu.
Tu savas sievietes pērc jo, tikai Tavs maks ir pilns-Jā, tu vari mani nopirkt, bet rīt es notirgošu tavu dvēseli krāmu tirgū.Tu savas sievietes krāj uz piezīmju grāmatiņas malām, jo vienmēr esi starp bijušo un nākamo. Jā, es atļauju manu vārdu aizmirst uzreiz pēc orgasma, bet rīt būšu Tevis paša audzēta čūska azotē.
Tu savas sievietes tirgo draugiem, jā atļauju arī viņiem skatīties uz manu kailo augumu, bet no rīta kopā līdz sausam saplosīsim arī viņus. Tu savas sievietes-tikai nerādi viņām rītos savas rokas viss sadzīs un atkal būs skaisti
What a sick sadomasochistic lions we where.
